Katram senam cilvēkam ir bijusi sava mitoloģija, un patiesībā mums ir arī mūsu. Mēs varam teikt, ka apmēram divus tūkstošus gadu Rietumu pasaulē dominē jūdu-kristiešu mitoloģija. Gadījumā, ja grieķu mitoloģija daudzus tās dievus un dievietes adoptēja grieķi, un viņu sarežģītajiem un krāsainajiem stāstiem ir izdevies izdzīvot gadsimtu garumā un civilizāciju krišanā.
¿Hermafrodīti grieķu mitoloģijā? Jā, grieķu mitoloģija ir ļoti plurālistiska un nediskriminē. Agdistis tā ir viena no figūrām, iespējams, mazāk zināma, bet gleznaināka. Stāsts vēsta, ka viņš ir dzimis Gaijā pēc tam, kad dievs Zevs bija "slapjš sapnis" un izlādēja spermu uz zemes. Gaia palika stāvoklī un piedzima Agdistis. Viņa nebija nedz sieviete, nedz vīrietis, bet gan hermafrodīts, un viņas ķermeņa īpatnības iespaidoja dievus un lika viņiem baidīties, ka viņa vēlas un var iekarot pasauli. Tāpēc viņi nogrieza viņam dzimumlocekli.
Pārējie dievi paņēma dzimumlocekli Agdistis un viņi to apraka. No viņa dzimis mandeļu koks. Neilgi pēc tam nimfa no Sangarius upes, vārdā Nana, no koka paņēma mandeli un ievietoja to starp krūtīm. Viņa nekavējoties palika stāvoklī un dzemdēja bērnu, kuru viņa kristīja ar vārdu Attis. Šķiet, ka Attiss izauga par skaistu zēnu, kuru Agdistis beidzot iemīlēja (jā, grieķu mīti dievina asinsgrēku un sarežģītas attiecības). Bet Agdistis, joprojām bez dzimumlocekļa, šķiet, ka viņš turpināja pārsteigt ar savām funkcijām, tāpēc zēna ģimene viņu ātri apprecēja ar princesi.
Agdistis Pēc tam viņš parādījās kāzās un tās pārtrauca, bet Atiss tik ļoti nokaunējās, ka aizbēga no ceremonijas, mežā un kastrēja sevi līdz asinīm līdz nāvei. Viņa gars pārvērtās par priedi. Agdistis bija tik slims, ka lūdza Zevu saglabāt ķermeni uz visiem laikiem, ko dievs izdarīja, ievietojot to kapā Kibeles svētnīcā. Agdistis vēsturi gadu no gada sāka atjaunot šīs dievietes svētnīcās.